Laura
Biju pamatīgi apjukusi savās jūtās. Pirms lūdzu, lai Elīna man pazīlē, jau tad it kā zināju, kas man patiesībā ir jādara, bet kaut kādu iemeslu dēļ negribēju atzīt pati sev, ka tas ir īstais ceļš, un ka tas ir pareizi. Un pat nespēju pateikt pretošanās iemeslu.
Kad Elīna man izzīlēja, viņa man pateica gan kā šobrīd jūtos, gan arī kāpēc baidos no tā, kas mani gaida priekšā. Sākumā to rindiņu par bailēm kaut kā laidu garam, jo nesapratu, no kā tad es tā baidos, ka kārtis to spēj nolasīt, bet pati sev atzīt to negrasos. Līdz vienu dienu man ar bomi pa galvu iedeva, un es sapratu savu baiļu iemeslu. Zem Elīnas viena uzrakstītā vārda slēpās ļoti daudz manu baiļu. Patiesībā jau sen man tās bailes bija, tikai kādu nezināmu iemeslu dēļ centos tās apslāpēt. Hmm..Meloju atkal sev, jo tie iemesli tomēr ir zināmi, nevis nezināmi .
Elīna arī man pateica, kas man tieši jādara, lai beidzot būtu laimīga, un par to es esmu viņai ļoti pateicīga :) Esmu pateicīga savam apjukumam, jo tieši tas man lika sazināties ar Elīnu, un saprast, ka lietas, ko darīju agrāk nebija veltīgas, un ja tā turpināšu, tad drīzumā nokļūšu pie sava mērķa, tas ir, būšu neizsakāmi laimīga. Tas viss jau it kā slēpās manī, jo kā jau Elīna teica, kārtis atspoguļo dvēseļu stāvokli, bet man, acīmredzot, tomēr vajadzēja apstiprinājumu no "augšas", ka virzoties pa pareizo ceļu, nonākšu pie sava mērķa.
Paldies, Elīna :)