Pieredze dēļ kuras dvēseles izvēlējas Latviju par savām mājām vai starta punktu

Kopējā latviešu karma ir saistīta ar izvēlēm, kuras tiek izdarītas, un ceļiem, kurus ejam. Mūsu karmā vienmēr priekšā būs ceļi, kas saistīti ar mācīšanos, un cik veiksmīgi būsim mācījušies no visām savām izvēlēm, tik labi vai slikti mums ies. Kārtī ir redzama karte pie kājām, kas liek secināt, ka viens no iemesliem, kāpēc dvēseles izvēlas latvieša karmu, ir saistīts ar to, ka par stabilitāti un pastāvēšanu kartē vienmēr būs pašiem jāstrādā, un nekad nebūs garantēta skaidrība par virzienu un eksistenci. Mūsu kopējā karmā ir jāstrādā pie pacietības, attīstības, talantu kopšanas un tādu sēklu sēšanas, no kurām rodas kas jauns, nevis sēnalas.

Pozitīvais kopējā karmas pieredzē, kurai jāiziet cauri, ir saistīts ar to, ka mūsu kodolā ir ieliktas lietas un talanti, it īpaši tie, kas saistīti ar kultūru un radošumu, dēļ kuriem mēs varam iziet gaismā plašākā mērogā. Kaut kā kopējā karmā ir arī iesaistītas jūtas un spēja mīlēt pat tad, ja esi prom. Vai arī spēja saliedēties skaistuma un mīlestības vārdā?

Savukārt negatīvais kopējā karmas pieredzē ir saistīts ar vēlmi pēc vieglas dzīves, kuras dēļ pēc tam kļūstam neizvēlīgi sadarbībās un attiecībās. Respektīvi, alkas pēc vieglas un bezrūpīgas dzīves noved pie stulbiem lēmumiem ilgtermiņā. Kopējā bildē izskatās, ka varam kļūt pat par sava veida “prostitūtēm”. Mūsos ir salikti talanti un dāvanas, bet kaut kādu iemeslu dēļ izvēlamies drūmu eksistenci, atkarību no citiem, krišanu, nevis augšanu.

Dvēseļu grupējums pēc paaudzēm, tātad ja esi dzimis šajā posmā: 

Silent Generation (Klusā paaudze) ~1928–1945

Šeit mācāmies nevis tikai reaģēt uz ārējo, bet ieraudzīt, kas notiek iekšpusē. Tas nozīmē spēju izmantot savas iekšējās zināšanas un sajūtas, lai radītu kaut ko taustāmu un paliekošu. Tā vietā, lai dzīvotu vilšanās sajūtā, dvēselēm jāķeras pie darbiem un jāmaina situācija. Var teikt, ka šīm dvēselēm bija jāpiedzīvo praktiska garīguma izpausme – pāreja no iekšējās apceres uz radošu darbību.

Baby Boomers (Pēckara paaudze) ~1946–1964

Šīm dvēselēm bija mentālās modrības un godīguma pārbaudījums – vai dvēsele spēj būt atvērta patiesībai, nevis meklēt tikai to, ko ir ērti dzirdēt. Šīm dvēselēm nācās pielāgoties dzīves plūdumam un atrast veidu, kā būt godīgām un patiesām. Viņām nācās apvienot vairākas realitātes vienlaicīgi, kā arī vērot un sajust, kad ir īstais brīdis, lai rīkotos. Šim visam cauri iet elastīgums un spēja, lokoties visam līdzi, nepazaudēt sevi un to, kas patiess. 

Interesanti, ka ar nākamajām dvēseļu paaudzēm, izņemot Mileniāļus, dvēseļu uzdevumi jeb iemesli šeit iemiesoties kļūst arvien svarīgāki un nopietnāki, nesot lielāku enerģiju un jaudu.

X paaudze (Generation X) ~1965–1980

Šajā paaudzē dvēseles galvenie iemesli, kāpēc izvēlējās šeit iemiesoties, ir piedošana un pagātnes atlaišana, lai varētu piedzīvot iekšēju izaugsmi un attīstību. Cilvēki tiek aicināti “pamosties” no veciem modeļiem, ieraudzīt patiesību un pieņemt atbildību par savu ceļu. Vecais Arkāns Tiesa burtiski runā par atmodu, kurai jāgatavojas. Diemžēl blakus esošā kārts rāda, ka mācība ar pagātnes saraušanu un jaunu domāšanu nenotika. Ja bailes nebūtu bijušas spēcīgākas tad nākošo paaudžu pieredzes būtu citādākas, mēs būtu citā līmenī.

Y paaudze / Millennials ~1981–1996

Šīs dvēseles mācījās būt patiesas pret sevi, pat ja tas nozīmē atteikties no ilūzijas par drošību. Tās mācījās apvienot stabilitāti ar garīgo skaidrību — būt uzticīgas savām vērtībām, bet neļaut materiālajam vai tradīcijām kļūt par cietumu. Liels uzsvars tika likts uz uzkrāto pieredzi, dzimtas karmu, vērtību pārmantojamību un ilgtermiņa drošības sajūtu. Dvēselēm bija jāskatās patiesībai acīs un jāaizsargā savas robežas. Tām bija jāmācās saprast, ka patiesais mantojums nav tikai materiāls vai dzimtas, bet arī iekšējā gudrība un spēja domāt patstāvīgi.

Z paaudze (Generation Z) ~1997–2012

Te ir dvēseles mācība par līdzsvaru starp iekšējo spēku un veselīgu robežu vilkšanu. Šeit varēja būt piedzīvota dažādu dvēseļu sadursme — starp tām, kuras ļāvās pārmērīgām ambīcijām, pat ja par to maksāja nākamās paaudzes, un tām, kas ieguldīja, lai valsts nesabruktu, lai to nepamestu utt. Tajā pašā laikā parādās interesants salīdzinājums: kāds milzīgs ieguldītais spēks, lai iesētu vīrusu, nostrādāja, un vīruss sāka izplatīties. Divkosība, izmantošana un dubultspēle iesējās un plauka. Ģenerāltīrīšana nebija īpaši iespaidīga, drīzāk tā izskatījās pēc krāpšanās vai izlikšanās. Šajā laikā varēja mācīties dvēseles nobriešanu — mācīšanos būt stipram, taču ne cietam, un saglabāt sirdi atvērtu arī grūtībās.

Alfa paaudze (Generation Alpha) ~2013–2025 (provizoriski)

Te runā par pretstatu savienošanu — gaismas un ēnas, gara un matērijas, emociju un saprāta. Dvēseles līmenī tas ir stāsts par mācīšanos apvienot un dziedināt, nevis izvairīties no galējībām, bet atrast zelta vidusceļu. Dvēseles mācība te ir: mierīga plūsma, pacietība, līdzsvars, pieņemšana, beznosacījumu mīlestība, saskaņa ar citiem un ar sevi. Šīm dvēselēm uzsvars ir uz iemācīšanos būt mierā ar dzīves plūdumu, uzturēt iekšēju mieru, radīt harmoniskas attiecības un emocionālu līdzsvaru. Te jāpiemin arī spēja mīlēt līdzsvaroti, ne upurējot sevi, ne arī noslēdzoties. Tātad, vai ilgtermiņā skatoties, šīs dvēseles spēs ienest harmoniju, līdzsvaru un mīlestību pasaulē?

Nav komentāru

Komentēt